Topinambūrs ir ļoti vērtīgs augs  –  tā bumbuļi satur vērtīgo inulīnu, kas palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs, uzlabo vielmaiņas procesus organismā un stimulē zarnu mikrofloras darbību.

Topinambūru dzimtene ir Ziemeļamerika, kur tie tika kultivēti jau pirms eiropiešu ierašanās. Vietējie iedzīvotāji sauca tos par „zemes brīnumu”. Ierodoties ziemeļu civilizācijai, šis dārzenis tika aizstāts ar kartupeļiem.

Topinambūrs ir liela auguma lakstaugs, rudens pusē zied dzelteniem ziediem, kas atgādina mazas saulespuķes un nereti to audzē arī dekoratīviem nolūkiem. Topinambūra bumbuļi pārziemo augsnē. Topinambūriem piemīt īpašs dzīvības spēks, spēja izdzīvot ekstremālos apstākļos un dot augstāku ražu salīdzinājumā ar citiem sakņaugiem.

Topinambūra zemes bumbuļiem ir riekstaina un nedaudz saldena garša.

Topinambūrus audzē līdzīgi kā kartupeļus.Topinambūri ir pieticīgi augi, bet lai iegūtu labu un kvalitatīvu topinambūru bumbuļu ražu, tad piemērotākas ir kūdras vai vieglas mālsmilts augsnes. Topinambūru sakņu sistēma ir dziļa un spēcīga, tāpēc tie izmanto tās barības vielas, kuras citiem augiem ir grūtāk pieejamas.

Topinambūrus vāc salīdzinoši vēlu un tie labi pārziemo arī uz lauka – daļu var atstāt uz izrakt ziemas atkušņu laikā  . Vispirms novāc lakstus,ko var izmantot lopbarībā vai iestrādāt . Tad ar dakšām izceļ sakņu kamolu ar bumbuļiem, kurus uzmanīgi atdala vienu no otra un liek glabāties pagrabā. Lai bumbuļi nesažūtu, vēlama glabāšanas temperatūra ap nulli un augsts gaisa mitrums.

Uzturvērtība

Topinambūros ir apvienota vesela virkne vērtīgu vielu. Topinambūri C un B grupas vitamīnus satur divreiz vairāk nekā kartupeļi. Kālija, dzelzs un cinka topinambūrā ir vairāk nekā kartupeļos, bietēs, burkānos. Tas satur arī kalciju, varu, magniju, mangānu, fosforu, niķeli, silīciju, un tajā ir arī tādas neaizvietojamās aminoskābes, kādas satur tikai augi un ko nesintezē cilvēka organisms.

Uzturzinātnieki topinambūru iesaka lietot tiem, kuriem ir aktuāla cīņa ar liekajiem kilogramiem, bet īpaši – cukura diabēta slimniekiem, sirds-asinsvadu slimnieku un citu nopietnu saslimšanu skarto cilvēku uzturā, jo topinambūra ogļhidrāti ir inulīna formā-  tie daudz vieglāk pārstrādājās un baro cilvēka organismam labvēlīgās baktērijas. Neviens cits dārzenis tādā daudzumā inulīnu nesatur. Inulīns ir viena no organismam nepieciešamākajām vielām, kas uzlabo zarnu trakta darbību, stimulē vielmaiņu, taukvielu maiņu, samazina holesterīna līmeni asinīs un uzlabo kalcija absorbciju, tādējādi samazinot osteoporozes risku. Inulīnam piemīt sorbenta īpašības, tas izvada no organisma toksīnus, neitralizē brīvos radikāļus un veicina žults atteci no aknām divpadsmitpirkstu zarnā.

Ja topinambūru lieto ilgstoši, samazinās cukura līmenis asinīs, tāpēc sakņaugs īpaši ieteicams tiem, kuri slimo ar cukura diabētu. Ar topinambūru sulu, ko gatavo no bumbuļiem, ārstē ne tikai cukura diabētu, bet arī mazasinību, sirds–asinsvadu slimības, stiprina nervu sistēmu. Topinambūra sulu izmanto arī kuņģa – zarnu slimību profilaksei, gremošanas uzlabošanai.

Topinambūru pagatavošana

Šis vērtīgais zemes bumbulis ir nepelnīti nenovērtēts, jo to vajadzētu uzturā lietot ikkatram. Turklāt, izmantojami ir ne tikai paši bumbuļi, bet arī ziedi – ziedu tēja ir lielisks līdzeklis vielmaiņas regulēšanai.

Topinambūrs ir sulīgs, kraukšķīgs, saldens ar nedaudz jūtamu riekstu garšu. Ar topinambūriem var aizstāt kartupeļus un arī gatavot gluži tāpat, turklāt tie satur daudz mazāk kaloriju un pagatavošanas laiks ir ātrāks, lai arī tie ir nedaudz šķiedraināki kā kartupeļi.

Visvienkāršāk ir nomazgātus un notīrītus topinambūra bumbuļus grauzt līdzīgi burkāniem vai sagriezt plānās šķēlītēs veselīgai uzkodai.

Tos var apcept ar olīveļļu vai sviestu cepeškrāsnī, pievienojot garšvielas. Topinambūrus var tvaicēt vai arī rīvētus pagatavot svaigos salātos – vienus pašus vai ar citiem dārzeņiem, pienienojot skābo krējumu vai eļļas un citrona sulas maisījumu. Tos var pievienot sautējumos, biezzupās, cept, gatavot plācenīšus vai pankūkas (gatavot tāpat ka kartupeļu pankūkas, kurām var pievienot arī rīvētus burkānus vai kabačus) vai varīt vieglā sālsūdenī un pagatavot gardu biezeni. Topinambūra miltus Vācijā mēdz izmantot arī konditorejā , piemēram, kēksu cepšanai.

Uzturā var izmantot ar visu mizu (tā ir ļoti plāna), tikai sakneņi rūpīgi jānomazgā un jānoberž. Var gatavot arī topinambūru mizu čipsus.

Topinambūrus var arī konservēt vai spiest no tiem sulu. Garšīga ir topinambūru sula kopā ar ķirbja un ābolu sulu.

Jāņem vērā, ka topinambūra bumbuļi augstā dzelzs satura dēļ saskarē ar gaisu ātri oksidējas un kļūst tumši – tāpat kā āboli, tāpēc pēc apstrādes tos ieteicams iemērkt ūdenī, kam pievienota citrona sula, vīns vai kādu etiķis.

Iegādājies pie mums!
http://zalumnica.lv/product/topinamburi/

(P. S. – sūtam arī caur OMNIVA un citiem pakomātiem)